design_3.css
0

Pasaules finanšu laukumi





Fondu laukumi

Fondu tirgus (vai Akciju, obligāciju un citu vērtspapīru tirgus. Angļu Securities market) - kapitālu tirgus sastāvdaļa; vērtspapīru tirdzniecības tirgus, kuri gan pielaisti pie tirgošanās kaut kādā biržā, gan arī ir tirgojamas ārpus biržas, t. i. ārpus biržas tirgū, kurš angļu valodā saucās OTC Market (Over The Counter).

Fondu tirgus ir abstrakta jēdziens, kurš kalpo darbību un mehānismu kopuma apzīmēšanai, kuri dara iespējamu vērtspapīru tirdzniecību (akcijas, obligācijas, atvasināti finanšu instrumenti un citi). To nevajadzētu jaukt ar jēdzienu «fondu birža», kurš apzīmē organizāciju, kuras mērķis ir vietas sniegšana tirdzniecības darījumu veikšanai un vērtspapīru pircēju un pārdevēju savešana kopā. 

NYSE

Ņujorkas Fondu Birža (New York Stock Exchange, NYSE) - galvenā ASV fondu birža, lielāka pasaulē. ASV finanšu varenības un vispār finanšu industrijas simbols. Biržā tiek noteikt pasaulē pazīstams Dou-Džonsa indekss rūpniecības kompāniju akcijām, kā arī indekss NYSE Composite.

NYSE Composite - viens no populārajiem biržu indeksiem pasaulē. Tas atspoguļo izmaiņas visu akciju kursā, kuras kotējas Ņujorkas fondu biržā, un kurās ietilpst vairāk par 1500 lielāko amerikāņu kompāniju ar kopējo kapitālizāciju vairāk par 20 triljoniem dolāru. Tāpēc NYSE Composite var kalpot par ērtu ASV ekonomikas stāvokļa rādītāju.

Birža ir dibināta 1792.gada 17.maijā. Kopš 1975.gada ir kļuvusi par bezpeļņas korporāciju, kura pieder saviem 1336 individuālajiem locekļiem (šīs skaits ir nemainīgs no 1953). Locekļu vietas var tikt pārdotas, vienas vietas cena pašlaik sasniedz 3 miljoniem dolāru.

2006.gada marta sākumā NYSE pabeidza saplūšanu ar elektronisko biržu Archipelago Holdings un pirmo reizi savā vēsturē piedāvāja akcijas investoriem, kļūstot, tādā veidā, par tirdzniecības organizāciju. NYSE Group akciju tirgošana tiek veikta pašā biržā; kapitalizācija uz 2006.marta sākumu sastādīja $12,5 miljardus.

На бирже совершаются операции с акциями и ценными бумагами более чем тысячи наименований. На бирже котируются ценные бумаги свыше 1,5 тысяч компаний. Общая капитализация компаний, торгующихся на NYSE, к концу 2006 г. составила $26,5 трлн.  

Darba laiks: 13:30 20:00 vasara (pirmdiena piektdiena) GMT

14:30 21:00 ziema (pirmdiena piektdiena) GMT 

NASDAQ

NASDAQ (saīsināts no angļu National Association of Securities Dealers Automated Quotation - vērtspapīru Dīleru Nacionālās Asociācijas Automatizēti Kotējumi) - amerikāņu ārpus biržas tirgus, kurš specializējas uz augstu tehnoloģiju kompāniju akcijām (elektronikas, programmas nodrošinājuma ražošana utt.). Viena trīs galvenajām ASV fondu biržām (kopā ar NYSE un AMEX), ir NASD struktūrvienība, ko kontrolē SEC. Biržas īpašnieks - amerikāņu kompānija NASDAQ OMX Group. Bez NASDAQ, tai pieder vēl 8 Eiropas biržas.

Uz doto brīdi uz NASDAQ tirgo ar vairāk nekā 3 200 kompāniju akcijām, tajā skaitā arī Krievijas.

Regulārā Nasdaq tirdzniecības sesija sākas plkst. 9:30 no rīta un beidzas plkst. 16:00 vakarā (ASV Austrumu piekrastes laiks). Tirdzniecības operācijas tiek veiktas uz SuperMontage un Primex platformu bāzes. Pēc regulārās sesijas beigām ir iespējams tirgoties līdz 20:00 pēctirdzniecības sesijā caur SelectNet platformu.

Shēma, pēc kuras tiek veikta tirdzniecība NASDAQ biržā, atšķiras no tradicionālās biržas shēmas. Daži market-meikeri šeit sacenšās par klienta ordera izpildi. Uz doto brīdi biržā tos ir ap sešsimtiem. Market-meikera galvenā funkcija NASDAQ (tāpat kā NYSE) - nepārtrauktā kotējumu izlikšana un likviditātes uzturēšana pēc noteiktās akciju grupas tirdzniecības laikā. Citiem vārdiem sakot, market-meikera pienākums ir izpildīt klienta ienākošo orderi uz personīgo rezervju rēķina gadījumā, ja tirgū pastāv attiecīgi pretējs orderis. Daži market-meikeri atbalsta dažus akciju simtus, citi - dažus tūkstošus. Rezultātā, vidēji par vienu akcijas veidu likviditāti atbalsta četrpadsmit market-meikeri, bet par citiem - līdz piecdesmit. NASDAQ sistēmas kotējumi pēc šīs akcijas - kotējumu salīdzināšanas rezultāts, kurus sniedz market-meikeri un alternatīvas tirdzniecības sistēmas. 

Darba laiks: 13:30 20:00 vasara (pirmdiena piektdiena) GMT

14:30 21:00 ziema (pirmdiena piektdiena) GMT 

NYMEX

Ņujorkas Preču Birža (New York Merchantile Exchange, NYMEX) (NYSE: NMX), dibināta 1872.gadā, aizņem 1.vietu pasaulē pēc naftas fjučersu tirdzniecības. Tajā tirgo ar kontraktiem uz naftu, gāzi, platīnu, pallādiju, zeltu, sudrabu, varu un alumīniju. Pēc Futures Industry Association datiem 2006.gadā tika noslēgti 216 mlj. darījumu. 2006.gadā NYMEX peļņa sastādīja $497,3 mlj., tīrā peļņa - $154,8 mlj., kapitalizācija - $11,4 miljardi. 

Darba laiks: 13:30 20:00 vasara (pirmdiena piektdiena) GMT

14:30 21:00 ziema (pirmdiena piektdiena) GMT 

LSE

Londonas Fondu Birža (London Stock Exchange) - viena no lielākajām un vecākajām Eiropas biržām. Oficiāli dibināta 1801.gadā, taču faktiski tās vēsture sākās 1570.gadā, kad Karaliskais Finanšu aģents un padomnieks Tomass Grešems uzbūvēja «Royal Exchange» par personīgo naudu.

Londonas birža pati ir akcijas sabiedrība, kurā tās akcijas arī tiek tirgotas.

Biržā tiek īstenota tirdzniecība ar akcijām (biežāk depozitāro kvīšu veidā) no vairākām pazīstamām Krievijas kompānijām, tajā skaitā arī «Роснефть», «ЛУКОЙЛ», «Черкизово», «Евраз» un citi. 2005.gadā uz LSE tika palaisti fjučersi un opcioni uz indeksu РТС (tirdzniecības apjomi pēc šiem kontraktiem sastāda 3 miljardus rubļu un 700 mlj. rubļu dienā attiecīgi). 2006.gada oktobrī birža palaida jaunu indeksu FTSE Russia, kuru aprēķina atkarībā no Krievijas kompāniju likvīdāko depozitāro kvīšu cenu izmaiņām, kurus tirgo uz LSE. 

Darba laiks: 07:30 15:30 vasara (pirmdiena piektdiena) GMT

08:30 16:30 ziema (pirmdiena piektdiena) GMT 

TSE

Tokio Fondu Birža (Tokyo Stock Exchange) tika dibināta 1878.gadā. Tokio birža ir bezpeļņas biedru organizācija, kura ir juridiskā persona un kurai ir plašas tiesības pašvaldības jomā.

Tokio biržas daļa sastāda vairāk nekā 80 % valsts biržu apgrozījuma. Galvenie pārdevēji un pircēji ir vērtspapīru institucionāli īpašnieki. Japānā individuāli īpašniekiem ir tikai 20 % no biržā apgrozāmām akcijām, bet 80 % pieder finanšu iestādēm, apdrošināšanas kompānijām un korporācijām. Akciju īpašnieki cer nevis uz dividendēm (1990.gada sākumā tie bija 70 reizēs mazākas par akciju tirgus vērtības), bet uz akciju kursa paaugstināšanu un ieņēmumu saņemšanu akciju pārdošanas rezultātā pēc lielākā kursa (vidējais gada ienākums uz pārdošanas akciju 1980. - 1994.gadu izdošanas sastādīja 34,7 %). Galvenā tirdzniecības metode - atklātā dubultā izsole - tirdzniecība no balss biržas pūlī «zaraba». Līdz 80 % no visām valstī apgrozībā esošām akcijām tiek pārdots un pirkts Tokio Fondu biržā. No 1,3-1,5 mlj. Japānā esošām akcionāru firmām, šeit reģistrētas 1517, bet uz tām ir vairāk par 25 % no visām ražotām precēm un pakalpojumiem.

2005.gadā Tokio Fondu Birža aizņēma goda otro vietu pasaules lielāko fondu tirgus pasaules klasifikācijā. Tās sastāvā iegāja 2,5 tūkst. kompāniju, kuri katru gadu iegūst ieņēmumus vairāk par 3000 miljardiem dolāru. 

Darba laiks: 23:00 06:00 vasara (pirmdiena piektdiena) GMT

00:00 07:00 ziema (pirmdiena piektdiena) GMT 

VSE

Vīnes Fondu Birža (Vienna Stock Exchange, Wiener Borse AG, WBAG) - viena no vecākajām pasaules biržām, vienīgais tirdzniecības laukums Austrālijā. Īsteno akciju, obligāciju un derivatīvu tirdzniecību. Dibināja 1771.gadā ķeizariene Marija Terēze valsts obligāciju tirdzniecībai. Ir privātkompānija.

  • Tirdzniecības apjoms: $48 468 miljardi
  • Listings: 110 kompānijas.
  • Kapitalizācija: $157 358 miljardi
  • Peļņa: 8,12 mlj. eiro.
 

Darba laiks: 07:00 15:30 vasara (pirmdiena piektdiena) GMT

08:00 16:30 ziema (pirmdiena piektdiena) GMT 

FBW

Frankfurtes Fondu Birža (vācu Frankfurter Wertpapierborse, saīs. FWB) - lielāka vācu un viena no lielākaijām pasaules biržām. Laukuma operators ir Deutsche Boerse Group AG. Biržas pastāvēšanas sākuma punkts skaitās, kad 1585.gadā tirgotāji pieņēma vienotus apmaiņas valūtu kursus Frankfurtē-uz-Maina, kurš uz to brīdi kļuva par lielāko Eiropas tirdzniecības centru. Aizņem līdera pozīciju Vācijā kopš 1949.gada. «Deutsche Boerse Group» kontrolei, izveidota uz tās pamata, tika nodota 1993.gadā.

Galvenais indekss: DAX (vācu Deutscher Aktienindex) - atspoguļo cenas uz 30 lielāko vācu kompāniju akcijām, ir vācu ekonomikas stāvokļa barometrs. 

Darba laiks: 07:00 15:30 vasara (pirmdiena piektdiena) GMT

08:00 16:30 ziema (pirmdiena piektdiena) GMT 

РТС

KTS Fondu birža (Russian Trading System) ir izveidota 1995.gada vidū ar mērķi apvienot atsevišķus reģionālus tirgus vienotā Krievijas vērtspapīru organizētajā tirgū. Ietilpst KTS Grupā.

KTS ir vispārpieņemtais plaša emitentu loka akciju un obligāciju cenu veidošanas centrs. Informācija par tirdzniecību KTS ir svarīgākais datu avots par Krievijas vērtspapīru tirgus stāvokli, jo tieši šīs laukums apkalpo ievērojamu daļu no ārzemju un krievu portfeļu investīcijām krievu kompāniju akcijās.  

Darba laiks: 07:00 15:00 (pirmdiena piektdiena) GMT 

Valūtas laukumi 

FOREX

Forekss (FOREX) - saīsinājums no angļu FOReign EXchange, kas tulkojas kā «starptautiskā valūtas apmaiņa». Jēdzienu Forekss pieņemts izmantot savstarpējās brīvi konvertējamo valūtu apmaiņas apzīmēšanai, nevis visu valūtas apmaiņu operāciju kopuma. Operācijas uz Foreksa pēc mērķiem var būt tirdzniecības, spekulatīvas, hedžēšanas, regulējošas (centrālo banku valūtas intervencijas).

Runetā zem jēdziena Forekss parasti saprot tikai spekulatīvo valūtas tirdzniecību caur komerciālām bankām vai dīlinga centriem, kura veikta ar kredīta pleca izmantošanu, tas ir maržinālā tirdzniecība.

Forekss ir starptautisks starp banku tirgus. Operācijas veic caur institūtu sistēmu: centrālās bankas, komerciālās bankas, investīciju bankas, brokeri un dīleri, pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas, transnacionālās korporācijas un citi. Viena kontrakta apjoms ar reālo valūtas piegādi otrajā darba dienā (spot tirgus) parasti sastāda ap 5 mlj. ASV dolāru vai to ekvivalentu. Viena konvertācijas maksājuma vērtība sastāda no 60 līdz 300 dolāriem. Bez tam, nāksies ciest izdevumus līdz 6 tūkst. dolāru mēnesī uz starp banku informatīvi-tirdzniecības terminālu. Šo nosacījumu dēļ uz Foreksa neveic nelielo summu konvertācijas. Tam lētāk ir vērsties pie finanšu starpniekiem (bankas vai valūtas māklera), kuri veiks konvertāciju par noteiktu procentu no darījuma summas. Pie liela klientu un dažādu virzienu pieprasījumu skaita starpniekiem nevienmēr ir nepieciešams veikt reālo konvertāciju caur Foreksu. Bet savu komisiju viņi saņem no klienta vienmēr. Tieši tādēļ, ka uz Forekss nonāk ne visi klientu pieprasījumi, starpnieki var piedāvāt klientiem komisiju, kura ir būtiski zemāka nekā tiešo operāciju vērtības uz Foreksa. Tajā pat laikā, ja novērts starpniekus, konvertācijas vērtība galīgam klientam nenovēršami pieaugs.

Tekošās valūtu kotējumi tiek izmantoti lielam operāciju skaitam, kurām neobligāti ir tiešā izeja uz Foreksu. Par piemēru var būt tas, ka valsts banka maina nacionālās valūtas kursu, kura ir spiesta saglabāt kursa proporcijas starp ārzemju valūtām saskaņā ar to proporcijām uz Forekss, pat ja reālais pieprasījums/piedāvājums valstī neatbilst tendencijām uz Forekss. Piemēram, ja iekšējā tirgū ir pārmērīgs eiro piedāvājums, bet pie tam Foreksā eiro cena pret dolāru palielinās, tad centrālā banka ir spiesta arī pacelt cenu, nevis samazināt zem pārmērīgā piedāvājuma spiediena.

Cits spilgts piemērs - valūtas maržinālā spekulatīvā tirdzniecība, kura ir orientēta uz esošo Forekss kotējumu fiksāciju, bet pēc saviem nosacījumiem notiek bez reālās piegādes. Gandrīz visi starpnieki valūtas tirgū piedāvā klientiem ne tikai tiešās konvertācijas pakalpojumus, bet arī spekulatīvo tirdzniecību ar kredīta plecu. Lielākajā gadījumu daļā šādu operāciju komisija ir vēl zemāka, nekā tiešai konvertācijai, jo darījumu masveidības un īslaicīguma dēļ nepieciešamība slēgt reālus kontraktus par piegādi rodas vēl retāk. Ļoti bieži komisija pieņem spreda formu - fiksētā starpība starp valūtas pirkšanas cenu un pārdošanas cenu vienā un tajā pašā laika brīdī. Lielākajā gadījumu daļā starp Foreksu un spekulantu izveidojas ķēde no vairākiem starpniekiem, katrs no kuriem ņem savu komisiju.

Maržinālās operācijas var novest (bet ne obligāti noved) pie reālā papildus pieprasījuma vai piedāvājuma parādīšanos valūtas tirgū, īpaši īsā laika periodā. Taču kopējo valūtas kursu kustības tendenci tie neveido.  

Darba laiks: nepārtraukti 

MSVB

Maskavas Starpbanku Valūtas Birža ir viena no lielākajām universālajām biržām Krievijā, NVS valstīs un Austrumu Eiropā. Atklāa 1992.gadā.

Fondu birža MSVB ir vadošā Krievijas fondu birža, kurā katru dienu notiek tirdzniecība ar 600 Krievijas emitentu akcijām un korporatīvām obligācijām ar kopējo kapitalizāciju gandrīz 24 triljonu rubļu apmērā. MSVB fondu biržas tirdzniecības dalībnieku sastāvā ieiet ap 650 organizācijas - profesionāli vērtspapīru tirgus dalībnieki, kuru klienti ir vairāk par 490 tūkstoši investoru.

Uz MSVBB ir 98 % akciju tirdzniecības apgrozījuma un Krievijas kompāniju ADK, izejot no apgrozījuma Krievijas biržās un ar 70 % - izejot no šo vērtspapīru tirdzniecības pasaules apjoma.

Laika periodā no 1992. līdz 1998.gadam ārzemju valūtas tirdzniecība uz MSVB notika izsoles režīmā, kuras gaitā tika noteikti vienoti fiksēti Krievijas rubļa kursi pret ASV dolāru un vācu markas visiem tirdzniecības dalībniekiem. 1997.gadā tika izveidota elektronisko lotu tirdzniecības sistēma (ELTS), kura līdz 1998.gada krīzei funkcionēja paralēli galvenajai tirdzniecībai (izsolei), bet pēc tam kļuva par galveno valsts valūtas tirdzniecības laukumu. Dotajā brīdī tirdzniecība caur ELTS apvieno vienotās tirdzniecības sesijas ietvaros astoņas starpbanku valūtas biržas. Biržā notiek ikdienas tirgošanās pēc ASV dolāra, eiro, ukrainas grivnas, Kazahstānas tenges, Baltkrievijas rubļa, kā arī tiek veikti darījumi ar valūtas svopiem. Biržas darījumu summārais apjoms ar ārzemju valūtu 2006.gadā sastādīja 25,9 triljonus rubļu vai 956 miljardus ASV dolāru (ap pusi no MSVB biržas apgrozījuma kopumā). Dotajā brīdī MSVB valūtas tirgū ir izveidota efektīvā risku vadības sistēma, kura ļauj garantēt visu tirdzniecības dalībnieku saistību savlaicīgu izpildi. Viens no šīs sistēmas elementiem ir princips «maksājums pret maksājumu», saskaņā ar kuru MSVB īsteno norēķinus ar tirdzniecības dalībniekiem tikai pēc viņu saistību izpildes. MSVB valūtas tirgus sekcijas locekļi ir 540 kredīta organizācijas. 

Darba laiks: 07:00 15:00 (pirmdiena piektdiena) GMT

Download trading terminal Open demo account Open trading account